Azartspēļu aizliegums Rīgā neatbilst Satversmei

Satversmes tiesa (ST) ir atzinusi, ka aizliegums organizēt azartspēles visā Rīgas administratīvajā teritorijā neatbilst Satversmei, ziņoja aģentūrai LETA tiesas pārstāvis. Nosakot ierobežojumus konkrētai komercdarbībai teritorijas plānojumā, pašvaldības rīcībai jābūt objektīvi pamatotai un balstītai racionālos apsvērumos, uzsvēra ST.

Lieta tika izskatīta pēc vairāku personu pieteikumiem, kuri bija saņēmuši azartspēļu organizēšanas vietas licences, pamatojoties uz pašvaldības izdotām atļaujām atvērt spēļu zāles konkrētās vietās Rīgas administratīvajā teritorijā.

Apstrīdētā norma noteica, ka visā Rīgas administratīvajā teritorijā ir aizliegts organizēt azartspēles un sniegt attiecīgos pakalpojumus, izņemot, ja šīs vietas atrodas četru vai piecu zvaigžņu viesnīcās. Tiesa atzina, ka azartspēļu organizēšana ir legāls komercdarbības veids, kas pastāv brīvas konkurences apstākļos. Likumdevējs ir piešķīris pašvaldībai kompetenci patstāvīgi izvērtēt, kurās pašvaldības vietās būtu nosakāmi azartspēļu organizēšanas ierobežojumi. Teritorijas plānojumā pašvaldībai ir tiesības noteikt neierobežotu daudzumu teritoriju, kurās azartspēles organizēt nav atļauts. Tomēr šajā procesā jāievēro likumdevēja piešķirtais teritorijas izvērtēšanas princips.

Satversme secina

ST secināja, ka pašvaldība nav pamatojusi, kāpēc teritorijas plānojuma funkcionālajos zonējumos, kur komercdarbība ir atļauta, azartspēļu organizēšana ir aizliegta. Tiesa uzsvēra, ka ierobežojumiem jābūt pamatotiem ar konkrētās teritorijas funkcionālā zonējuma izvērtējumu. Pašvaldībai, nosakot azartspēļu organizēšanas ierobežojumus, jānodrošina gan komersantu pamattiesību ievērošana, gan personu tiesību aizsardzība, mazinot iespējamo azartspēļu atkarības risku.

Izvērtējot teritorijas plānošanas procesā, pašvaldībai jāapsver apbūve, infrastruktūras objektu izvietojums, apdzīvotības blīvums, iedzīvotāju un komersantu intereses un citi būtiski aspekti, kas var būt par pamatu ierobežojumiem. Piemēram, azartspēļu ierobežojumus var noteikt izglītības, kultūras, sporta iestāžu un kompleksu, aktīvās atpūtas un bērnu rotaļu laukumu tuvumā, kā arī teritorijās ar augstu sabiedrības kustības intensitāti, piemēram, sabiedriskā transporta pieturvietu tuvumā.

ST atzina, ka pašvaldība nav veikusi nepieciešamo izvērtējumu pirms noteikt aizliegumu azartspēlēm visā Rīgas administratīvajā teritorijā. Tiesa arī atzina, ka teritorijas plānošanas procesā nav racionāli un lietderīgi veikt individuālu katras vietas izvērtējumu.

Līdz ar to apstrīdētajā normā ietvertais pamattiesību ierobežojums neatbilst Satversmei. Attiecībā uz pieteikumu iesniedzējiem un citām personām, kas sākušas savu pamattiesību aizsardzību ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem, ST atzina apstrīdēto normu par spēkā neesošu no personas pamattiesību aizskāruma rašanās brīža.

Jau ziņots, ka ST lieta tika ierosināta pēc azartspēļu kompāniju SIA “Olympic Casino Latvia”, SIA “Alfor” un SIA “Joker LTD” pieteikumiem.

Rīgas dome 2018. gadā nolēma likvidēt 42 azartspēļu zāles galvaspilsētas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā, kā arī jauktas apbūves teritorijā. Izņēmums tika paredzēts četru un piecu zvaigžņu viesnīcām. Azartspēļu zāļu īpašnieki vērsās tiesā pret pašvaldību, bet ST atzina domes noteiktos ierobežojumus par pamatlikumam atbilstošiem. Šobrīd spēļu zāļu Rīgas centrā vairs nav.

gadā pieņemtajā jaunajā Rīgas teritorijas plānojumā pašvaldība paredzēja iespēju slēgt azartspēļu zāles visā pilsētas teritorijā. Plānojuma spēkā stāšanos uz laiku apturēja toreizējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP), kavējot arī azartspēļu vietu slēgšanu. Nākamais ministrs Māris Sprindžuks (AS) šo lēmumu atcēla, un Rīgas pašvaldība 2023. gada septembrī anulēja 139 atļaujas azartspēļu vietām arī ārpus pilsētas centra, ar nosacījumu, ka šīs vietas jāslēdz piecu gadu laikā.

Pašvaldība norādīja, ka šādi sabiedrība tiks aizsargāta no azartspēļu nelabvēlīgās ietekmes. Latvijas Spēļu biznesa asociācija uzskata, ka tiek pārkāptas komersantu tiesības uz īpašumu, tiesiskās paļāvības princips, kā arī ārvalstu investoru tiesības.